Kas ir autortiesības, un ko tās dod?

{jcomments on}08092b0cb07ac3558dabe1aad3fbe306.jpgBrošūru ir sagatavojusi sabiedriskā organizācija "Mūziķu apvienība TORNIS" sadarbībā ar Latvijas autortiesību aģentūru AKKA / LAA. Projekta mērķis ir jauno un neinformēto mūziķu iepazīstināšana ar autortiesībām. Mēs, s/o "TORNIS" biedri, paši spēlējot mūziku, arvien biežāk saskaramies ar dažādiem autortiesību jautājumiem un redzam, ka mums par tiem nav pat pamatzināšanu. Lai palīdzētu sev un citiem mūziķiem, esam centušies vienkāršu jautājumu un atbilžu formā izveidot tekstu, kas atbild uz svarīgākajiem jautājumiem par autortiesībām.

Jānis Daugavietis

 IEVADS

AUTORTIESĪBU joma ir tā sfēra, kurā saduras divu grupu intereses - no vienas puses tie ir "kapitālisti" jeb "uzņēmēji" (menedžeri, producenti, izdevniecības), bet no otras - "strādnieki" (šajā gadījumā - intelektuālā darba darītāji: mākslinieki, dzejnieki, rakstnieki, mūziķi, fotogrāfi u.c.). Trešā grupa - autortiesību aģentūras darbinieki, vidutāji starp pirmo un otro.
Likums, kas aizstāv autoru intereses (viņu tiesības, tātad - AUTORTIESĪBAS), pieprasa no uzņēmējiem vairākas sāpīgas lietas, piem., MAKSĀT PAR KATRU AUTORA RADĪTA DARBA IZMANTOŠANAS REIZI. Ja darbs ir dziesma, ir jāmaksā par katru dziesmas atskaņošanas reizi, vai tā skan radio, TV, no koncerta skatuves vai kafejnīcā.
Ko šādā situācijā domā uzņēmējs (piem., radio īpašnieks)? Viņš negrib maksāt vispār - viņš rokgrupai pasaka: "Esiet laimīgi par to, ka es spēlēju jūsu dziesmiņu!" Pat vēl vairāk: "Ja vēlaties savu dziesmu dzirdēt radio, maksājiet!"
Bet kas ir radiostacija? Tas ir biznesa uzņēmums, kas pelna naudu galvenokārt ar to, ka atskaņo mūziku. Tātad - radio īpašnieks pelnīs naudu, atskaņojot mūziķu sacerētas dziesmas, bet pašiem mūziķiem nemaksās neko?
Jau gandrīz desmit gadus Latvijā atkal valda kapitālistiskā jeb brīvā tirgus saimniekošanas iekārta, un LR likumdošana, vismaz AUTORTIESĪBU JOMĀ, ir pielāgota visas attīstītās pasaules likumdošanai. Bet kāda ir Latvijas atšķirība no Rietumu valstīm? Tā, ka liela daļa LR pilsoņu neapzinās un nepieprasa savu tiesību ievērošanu.
To pašu varam teikt par Latvijas mūziķiem kas bieži vien slikti pārzin savas tiesības. Viņi dzīvo ar tādu pārliecību, ka par savām tiesībām (šinī gadījumā - AUTORTIESĪBĀM) labāk pat nedomāt, kur nu vēl runāt par tām ar saviem "saimniekiem" - producentiem, menedžeriem, izdevniecībām u.c. Tā ir laba augsne mūziķu, mūzikas autoru papildus ekspluatācijai (paverdzināšanai).
Ja dziesmas sacerētājam nav zināšanu par savām tiesībām, viņš nespēj noteikt pat to, kurā momentā viņš tiek krāpts, kurā brīdī viņa dziesmas izmantotājs (raidstacija, izdevniecība, producents) viņam melo, acīs skatīdamies.
Šī projekta mērķis ir mūziķu informēšana par AUTORTIESĪBĀM, kādas tās aprakstītas likumos un kā AUTORTIESĪBU SISTĒMA darbojas dzīvē.

AUTORTIESĪBAS

Kas ir autortiesības, un ko tās dod?

Tās ir autora juridiskas - ekonomiskas un morālas - tiesības uz saviem darbiem (literāriem un mākslas). Autortiesības apliecina to, ka Tevis radītais darbs pieder Tev un dod tiesības pieprasīt autorības atzīšanu, tiesības pieprasīt un saņemt atlīdzību (naudu) par darba izmantošanu u.t.t.
Piem., ja Tavu dziesmu atskaņo radio, Tev par to ir jāsaņem nauda; ja kāds Tavu dziesmu bez Tavas atļaujas ir ielicis Internetā, viņš rīkojies pretlikumīgi, un Tu viņu vari sūdzēt tiesā.

Kas ir autora personiskās un mantiskās tiesības, un ar ko tās atšķiras?

Autortiesības tiek dalītas personiskās jeb morālās(autorības atzīšana, darba izziņošanas un publicēšanas dienas noteikšanas tiesības, darba neaizskaramības un atsaukšanas tiesības u.t.t.) un mantiskajās jeb ekonomiskajās (tiesības izziņot un publicēt darbu, atļaut izmantot un par to saņemt atlīdzību u.t.t.). Tās visas ir tiesības, kas pieder vienīgi autoram.
Būtiskā atšķirība ir tā, ka personiskās tiesības uz mūžu mūžiem apliecina darba piederību autoram un tā "varu" pār to, piemēram:
· neviens nedrīkst noklusēt, kas ir tās vai citas dziesmas autors;
· autoram ir tiesības prasīt sava vārda pienācīgu atzīšanu;
· autoram ir tiesības uz pretdarbību, ja šīs tiesības tiek pārkāptas;
· autoram ir tiesības aizliegt publicēt savas dziesmas jaunu versiju, ja viņš tā vēlas;
· viņam vienīgajam ir tiesības noteikt to dienu un laiku, kad tiks izziņota un publicēta viņa dziesma.
Personiskās tiesības nav atsavināmas, pārdodamas vai dāvināmas, tikai daļu no tām var mantot.
Mantiskās tiesības attiecas uz darbu kā tirgus preci - tās ir tiesības savu darbu:
· pārdot;
· iznomāt;
· dāvināt;
· pieprasīt un saņemt atlīdzību par tā izmantošanu - autoratlīdzību.
Arī mantiskās tiesības sākotnēji pieder autoram, bet tās drīkst pārdot, dāvināt u.t.t.

Kas ir blakustiesības?

Blakustiesības pēc formas un satura līdzīgas autortiesībām, tikai tās aizsargā izpildītājus un fonogrammu producentus (fiziska vai juridiska persona, kas veic izpildījuma skaņu pirmo fiksāciju un ir atbildīga par tās pabeigšanu).

Ko nozīmē © un č ("c" un "p" aplītī)?

Autortiesību un blakustiesību zīmes.

Kā radušās autortiesības?

Lai aizsargātu arī tādu produktu jeb preču radītājus un īpašniekus, kuru radīto nav tik vienkārši pirkt un pārdot kā, piem., ķieģeļus vai burkānus. Runa ir galvenokārt par t.s. "mākslas precēm" (kas var būt gan glezna, gan simfonija, gan jebkāds priekšnesums) un "intelektuālo īpašumu" plašākā nozīmē. Mākslas preču atšķirīgā īpašība ir tā, ka ļoti bieži tās tiek pārdotas un "iznomātas" neskaitāmas reizes. Līdz 19.gs. vidum mākslas darba autors par savu darbu samaksu varēja saņemt tikai vienu reizi, to pārdodot, bet tas, kas notika ar viņa darbu pēc tam (piem., gleznas vairākkārtēja pārdošanas izsolēs, kurās tās cena daudzkārtīgi cēlās), viņu tieši neskāra. Tāpat bija ar mūzikas autoriem - viņu sacerēto bez jebkādas atlīdzības spēlēja koncertos un zaļumballēs, maksājot tikai mūziķiem, bet ne mūzikas autoriem. 19. gs. vidū daži Francijas komponisti bija neapmierināti ar tādu praksi, viņi aizgāja uz restorānu, kurā tika spēlēta viņu sacerētā mūzika, un atteicās maksāt par apēstajām pusdienām, argumentējot to tā, ka par viņu sacerēto mūziku, ko restorānā spēlē par prieku un izklaidi apmeklētājiem, restorāns viņiem (tās autoriem) neko nemaksā un viņi restorānam tikpat labi var arī nemaksāt par ēdienu. Tiesas procesā pret restorāna īpašnieku komponisti uzvarēja. Tas bija viens no gadījumiem, kas lika veidot atbilstošu likumdošanu, kurā tiek nostiprinātas autoru tiesības.

Vai visā pasaulē darbojas autortiesību sistēma?

Ja mēs nerunājam par trešās pasaules neattīstītākajām un tām pielīdzināmajām valstīm, tad - JĀ.

Kas aizstāv manas kā autora tiesības?

Latvijā - Autortiesību likums, pasaulē - Bernes konvencija. Vispirms savas tiesības jāaizstāv Tev pašam, bet likuma ievērošanai seko un praktiskās funkcijas veic autortiesību organizācija (jeb mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija) un valsts. Protams, svarīgi, lai arī pats autors sekotu tam, kas notiek ar viņa darbiem, jo Latvijā vien ir vairāk nekā divi tūkstoši reģistrētu autoru un Latvijas autortiesību aģentūra AKKA / LAA viena nespēj izsekot katra autora darbu izmantošanas likumībai un fiksēt visus pārkāpumus, starp kuriem ir arī autora vārda neminēšana (tas nozīmē, ka aģentūrai nav zināmi dziesmas autori, pat ja ir zināmi dziesmas un grupas, kas to ierakstījusi, nosaukumi).

Vai autortiesības var pārdot?

Tikai autortiesību mantisko tiesību daļu, un producenti / mūzikas izdevniecības parasti ļoti vēlas, lai autors tām pārdotu vai pat uzdāvinātu šīs tiesības, vismaz pēc iespējas lielāku to daļu.

Kas notiek, ja esmu zaudējis (uzdāvinājis vai pārdevis) autortiesību mantisko tiesību daļu?

Nekas traģisks, tikai naudu par Tavu dziesmu atskaņošanu radio, TV u.c. saņems tas, kam tagad pieder Tavu dziesmu mantiskās autortiesības. Iedomājies, cik milzīgu naudu Tu esi zaudējis šādā gadījumā, ja Tava dziesma kļūst populāra, un to katru dienu spēlē pa radio vairākas reizes! Un, tā kā mantiskās autortiesības ir spēkā visu autora dzīvi un vēl 70 gadus pēc viņa nāves, tad arī Tavi bērni un mazbērni neko nedabūs. Tā karjeras sākumā ir gadījies Stingam un Latvijā nesen grupai SKYFORGER - viņi pilnīgi visas savas autortiesības atdeva Holandes izdevniecībai apmaiņā pret to, ka izdevniecība izdod viņu diskus.

Vai autortiesības var mantot?

Jā.

Cik ilgi autortiesības ir spēkā?

LR likums saka, ka tās ir spēkā visu autora dzīves laiku un vēl 70 gadus pēc autora nāves. Ja dziesma publicēta pēc autora nāves, arī tad autortiesības ir spēkā 70 gadus kopš publicēšanas.

AUTORS

Kas ir autors?

Tas, kurš radījis vai sacerējis darbu (piemēram, dziesmu). Vienmēr jāatceras, ka autors ir fiziska persona. Protams, vienam darbam var būt vairāki autori, bet tādā gadījumā ir jāuzrāda ne vien šī autoru kolektīva nosaukums, bet arī katra tā dalībnieka vārds.

Kāpēc man būtu jāreģistrējas kā autoram?

Ja Tu vēlies, lai visas Tavas autortiesības tiktu ievērotas, tas ir jādara. Piemēram, lai Tava darba izmantotājs zinātu, kam un kādā bankas kontā pārskaitīt naudu, Tavam vārdam un citiem datiem jābūt pieejamiem, reģistrētiem.

Vai es kā autors varu izmantot pseidonīmu vai vairākus?

Vari, tikai tas (tie) ir jāuzrāda līgumā ar autortiesību aģentūru, bet ieteicams neaizrauties ar pseidonīmu izgudrošanu, jo tas krietni sarežģī "naudas ceļu pie autora" (ja, protams, tāds nav Tavs mērķis).

AUTORTIESĪBU AĢENTŪRA

Kas ir autortiesību aģentūra, un kādi ir tās pienākumi?

Latvijas autortiesību aģentūra ir bezpeļņas organizācija, ko dibinājuši autori. Viņi nosaka tarifus, sadales nosacījumus un aģentūras darbību.
Autortiesību aģentūra:
· veic autoru un viņu darbu reģistrāciju, to pievienošanu vispasaules datu bāzei;
· saskaņā ar vienotiem tarifiem vienojas ar savas valsts raid- (tv, radio) stacijām un citām organizācijām un iestādēm (piem., diskotēkām, bāru īpašniekiem), kas publiski izmanto darbus, par samaksu, kāda jāmaksā autoriem;
· visu autoru vārdā slēdz kolektīvus līgumus ar darbu izmantotājiem, izsniedzot tiem licences jeb atļaujas izmantot darbus (katram darba izmantotājam jāsaņem licence);
· ievāc autoratlīdzību un to sadala autoriem;
· seko autortiesību ievērošanai.

Kā tiek nodrošināta autortiesību aģentūras darbība?

Latvijas autortiesību aģentūrai ir tiesības paturēt no 10% līdz 25% no savāktās autoratlīdzības.

Vai nepastāv pretruna starp autoriem un autortiesību aģentūru?

Aģentūrā pārsvarā strādā algoti darbinieki, nevis mūziķi vai mākslinieki, bet viņu atalgojums var augt tikai tad, ja aug iekasētā autoratlīdzība.

Kāpēc mēs dzirdam visai skeptiskus vārdus par autortiesībām un autortiesību aģentūru?

Latvija nav izņēmums, visā pasaulē mūziķi bieži ar neuzticību raugās uz savām aģentūrām. Te ir vairāki izskaidrojumi, bet viss grozās ap naudu. Kur nauda (kopumā te ir liela nauda), tur arī brēka. Autoriem vienmēr liksies, ka viņi saņem pārāk mazu autoratlīdzību, bet šovbiznesa uzņēmēji (producenti, radio, klubu īpašnieki u.c.) ir ieinteresēti maksāt pēc iespējas mazāku summu par autortiesībām. Te ir vieta intrigām, kūdīšanai un apmelošanai no visām pusēm un visos virzienos. Autoram būtu svarīgi nekrist izmisumā un neatstāt novārtā šo lauku, jo galu galā tikai katrs pats ir savas laimes kalējs un padoties nevajadzētu.

Kāda ir autora un autortiesību aģentūras sadarbība?

Autors slēdz divpusīgu līgumu ar aģentūru, un, sākot ar līguma noslēgšanas brīdi, viņš ir juridiski noformēts kā autors un viņa dati tiek ievadīti vispasaules vienotajā autoru reģistrā (viņa vārds, pseidonīms, viņa autortiesību aģentūras nosaukums un dziesmu nosaukumi).

Vai autoram obligāti jāslēdz līgums ar autortiesību aģentūru?

Nē, bet, ja viņš to neizdara, tad to naudu, kas nonāk līdz aģentūrai par viņa darbu izmantošanu, nav kam pārskaitīt, jo aģentūrai nav zināma ne autora atrašanās vieta, ne viņa bankas konta numurs.

Kas paredzēts līgumā, kuru slēdz autors un autortiesību aģentūra?

Autors aģentūrai ekskluzīvi (izņēmuma kārtā) nodod visas savas mantiskās tiesības, bet aģentūra apņemas aprēķināt, iekasēt un izmaksāt autoram pienākošos atlīdzību, kontrolēt autora radošo darbu izmantošanas likumību. Kopš šī brīža katram, kas vēlas izmantot autoru radītus darbus (piem., dziesmas), tos publicējot, pavairojot, iznomājot, pārraidot pa radio vai TV u.t.t., no aģentūras jāsaņem atļauja jeb licence darba izmantošanai un jāvienojas par autoratlīdzības samaksas summu un kārtību.
Tas nozīmē, piemēram, to, ka, ja mana grupa spēlē koncertu, tad koncerta rīkotājs autoratlīdzību par mūsu dziesmu publisku izpildījumu nedrīkst maksāt tieši mums, bet viņam šī nauda (atbilstoši aģentūras noteiktajam lielumam - tarifam) ir jāpārskaita aģentūras kontā, un tikai no autortiesību aģentūras mēs drīkstam saņemt autoratlīdzību. Tādā pašā veidā būtu jākārto autoratlīdzība par cd vai kasetes izdošanu, pat ja es pats izdodu savu mūziku. Man kā izdevējam ir jāmaksā zināma autoratlīdzība aģentūrai, un es kā autors autoratlīdzību saņemu pēc tam no aģentūras. It kā neloģiski, liekas pirmajā brīdī, bet tikai tā autortiesību sistēma var darboties, ja autors aģentūrai ekskluzīvi (izņēmuma kārtā) nodod visas savas mantiskās tiesības.

Kas nepieciešams, lai noslēgtu līgumu ar autortiesību aģentūru?

Personu apliecinoši dokumenti (pase). Bez tam AKKA / LAA (Latvijas aģentūra) prasa, lai autoram jau būtu bijuši publiski izpildīti darbi.

Kas slēdz līgumu ar aģentūru - grupa vai katrs tās dalībnieks atsevišķi?

Tikai autors, grupas nosaukums nekur neparādās. Autoru reģistrs sastāv no autoru vārdiem un dziesmu nosaukumiem. Ja dziesmu radījusi grupa, tad, reģistrējot dziesmu, jāuzrāda katra grupas dalībnieka vārds, nevis grupas nosaukums.

Vai man obligāti jāslēdz līgums tieši ar Latvijas autortiesību aģentūru?

Nē, bet autors drīkst slēgt līgumu tikai ar vienu aģentūru pasaulē. Ieteicams slēgt līgumu ar tās valsts aģentūru, kurā visvairāk tiek izmantoti Tavi darbi vai kurā Tu dzīvo (lai izvairītos no vairākkārtējas nodokļu aplikšanas).

Vai es varu slēgt līgumu ar autortiesību aģentūru, ja man vēl nav 16 gadu?

Jā.

Cik daudz laika, naudas un nervu tas prasa?

Aģentūrā ir laipni darbinieki, un tas neaizņem vairāk par 15 minūtēm (ja nav jautājumu).

Vai līgumu var lauzt?

Var.

Kā aģentūra veido savu autoru dziesmu sarakstu?

Aģentūrā autortiesību īpašnieks reģistrē katru dziesmu atsevišķā uzskaites lapā. Tajā ir jānorāda autors (-i), izdevējs, aranžētājs, teksta autors (ja ir).

IZDEVNIECĪBAS

Kāpēc gandrīz uz visu kasešu, plašu un CD-u noformējumiem aiz © zīmes seko gads un izdevniecības nosaukums (piem., © 2000 MicRec), nevis dziesmu autoru vārdi?

Tāpēc, ka izdevniecības no autora ir ieguvušas (pērkot vai savādāk) viņa mantiskās autortiesības vai to daļu. Izdevniecības ir ieinteresētas no autora iegūt pēc iespējas lielāku šo tiesību daļu, jo tas izdevniecībai ir papildus ienākumu avots. Šādā gadījumā izdevniecība saņem naudu ne tikai par fiziski pārdoto kasešu, CD-u apjomu, bet arī saņem autoratlīdzību par katru dziesmas publiskās atskaņošanas reizi, un tas ir stimuls izdevniecībai izdot darbu. Izdevniecība iegulda naudu, izdodot autora dziesmas, pretī prasot daļu no autora autoratlīdzības.

Cik liela autortiesību daļa tiek izdevniecībām?

Pasaulē par normālu tiek uzskatīta prakse, ka autoram paliek ne mazāk par 50% no autoratlīdzības par darbu publisko izpildījumu.

Kā notiek autora un izdevniecības vienošanās?

Visam jānotiek uz rakstiska līguma pamata, tikai tas ir īsts pierādījums un dokuments. Pirms izdevniecība jebko izdod, tai ir jābūt rakstiskam līgumam ar autoru, kurā sīki norādīts:
· kādus tiesību veidus autors nodod administrēt izdevniecībai;
· cik lielu autortiesību daļu autors nodod izdevniecībai;
· ko autoram garantē izdevniecība;
· kuru (-s) darbu (-s) autors nodod izdevniecībai. UZMANĪBU! - autoram NAV obligāti jādod izdevniecībai tiesības uz visiem saviem darbiem, viņš var dot šīs tiesības uz atsevišķiem darbiem, ne uz visiem, kas tiks radīti.
Pirms parakstīt šādu līgumu, tas rūpīgi jāpārdomā (konsultācija ar juristu ir ļoti vēlama), jo tas var noteikt visu tavu nākotni.

Parasti izdevniecībai nodod tikai jaunus, nesen sacerētus darbus. Līgumu slēdz par katru darbu uz noteiktu laiku. Producenti vai menedžeri parasti cenšas no mūziķiem izkrāpt pēc iespējas lielāku autortiesību (un blakustiesību) daļu, zinot to, ka mākslinieki faktiski neorientējas likumdošanā un juridiskajā praksē.
Slēgt līgumu ar izdevniecību ir jēga tikai tad, ja tā ir gatava ieguldīt reālus līdzekļus darba izdošanā un popularizēšanā. Ja visu dari tu pats, tad - ko darīs izdevniecība? Ārzemju izdevniecības parasti par autora tiesību administrēšanas iegūšanu izmaksā avansu, kas kalpo kā garants, ka izdevniecība patiešām ko darīs, lai ne vien atgūtu ieguldītos līdzekļus, bet arī iegūtu peļņu.

Kādas ir izdevniecību attiecības ar autortiesību aģentūru?

Tieši tādas pašas kā ar autoriem. Izdevniecības tiek reģistrētas autortiesību aģentūrā un reģistrēšanai iesniedz savu katalogu (izdotos darbus, kuros izdevniecībai pienākas daļa autortiesību par darba izmantojumu publiskā izpildījumā).

Ja man nav līgumu ar izdevniecību, un savus ierakstus izdodu pats?

Tādā gadījumā izdevējs esi Tu pats, un dziesmas reģistrācijas anketas ailītē "izdevējs" raksti savu vārdu vai svītriņu.

Vai autoratlīdzību par dziesmu publisku izpildījumu autoram var maksāt izdevniecības?

Nē, to dara vienīgi autortiesību aģentūra, nosūtot naudu tieši uz abu autortiesību īpašnieku kontiem: autora un izdevniecības.

PUBLICĒŠANA

Kas nosaka dziesmas publicēšanas / izziņošanas laiku?

Tās ir autora tiesības. Darba publicēšanai obligāti ir nepieciešams autora rakstveida līgums ar izdevniecību.

Kad dziesma ir publicēta?

Tad, kad tās notis vai fonogramma ar autora atļauju tiek laistas klajā (izgatavotas un pavairotas). Autortiesību likumā teikts, ka eksemplāru skaitam jābūt saprātīgā daudzumā, lai apmierinātu publikas pieprasījumu.

TV, RADIO

Kas notiek gadījumā, ja dziesmas tiek spēlētas radio vai TV, bet autoram nav līguma ar autortiesību aģentūru?

Radio un TV maksā par visām atskaņotajām dziesmām, neatkarīgi no tā, vai autori ir reģistrējušies vai nav. Likums pieprasa, lai nereģistrēto autoru nauda tiktu uzkrāta un glabāta atsevišķā aģentūras kontā (aģentūras pienākumos ir meklēt šos "nezināmos" autorus). Ja 3 gadu laikā autors neatrodas, par naudas "atlikuma" izlietojumu lemj autortiesību aģentūra, iekļaujot tās kārtējā sadalāmo izmaksu summā vai izmantojot citiem mērķiem pārstāvēto autoru interesēs.

Kas notiek, ja manu dziesmu atskaņo ārvalstu raidstacijas?

Tas pats, kā kad to atskaņo Latvijas raidstacijas - tās pārskaita autoratlīdzību uz savas valsts autortiesību aģentūru. Pēc tam aģentūra, vadoties pēc pasaules dziesmu autoru saraksta, atrod to autortiesību aģentūru, ar kuru autori slēguši līgumu, uz to tad arī pārskaita naudu. Autors naudu no ārzemēm vienmēr saņem tikai no savas aģentūras.

Cik daudz es varu cerēt saņemt, ja vienu manu dziesmu publiski atskaņo vienu reizi?

Viss atkarīgs no tarifa, pēc kura maksā konkrētā organizācija, kas izmanto darbu. Tarifi atkarīgi no izmantojuma vietas (radio, diskotēka, kinofilma, parāde …), darba žanra, skanēšanas ilguma, radio vai TV potenciālās auditorijas plašuma un tamlīdzīgiem rādītājiem. Piem., Latvijas radio, kas raida tikai Latvijā, maksās desmitiem vai varbūt pat simts reižu mazāk kā maksā BBC, kas raida visā pasaulē. 1999.gadā Latvijas Valsts radio par trīs minūtes garu dziesmu samaksāja aptuveni 0.75 Ls (puse tiek teksta, otra - mūzikas autoram).

Kā radiostacijas, TV nosaka, kurš sarakstījis kuru dziesmu un kam ir jāpārskaita nauda?

Tās dziesmu autoru vārdus atrod uz uz kasetes, CD noformējuma.

Ja dziesmu autoru vārdi nav atrodami?

Piedodiet. Diskžokejs atskaitē ierakstīs grupas nosaukumu, bet uz autortiesību aģentūru pārskaitītā autoratlīdzība par šo dziesmu iegulsies t.s. "neatšifrēto" autoru sarakstā un kontā. Aģentūra veido grupu repertuāra katalogu, bet tas ir papildizziņai, jo uz aģentūru attiecas darbs ar autoriem, ne izpildītājiem. Ja autors neatrodas, nauda tiek par labu "zināmajiem autoriem".

Ir dzirdēts apgalvojums, ka vairākas Latvijas raidstacijas ļoti nelabprāt atskaņo tādu mūziķu (grupu) dziesmas, kuriem ir līgums ar autortiesību aģentūru.

Šāda jautājuma nostādne bija izplatīta agrāk, kad Latvijā tikko atsākās autortiesību jomas sakārtošana un par autortiesībām nebija īstas sapratnes pat raidstaciju īpašniekiem un menedžeriem.
Kā jau vairākkārt esam minējuši, autortiesībām ir pakļauti visi darbi (kamēr nav beidzies 70 gadu termiņš), neatkarīgi no tā, vai autori ir zināmi un vai viņiem ir līgums ar aģentūru. Aģentūra pārstāv visus ārvalstu autorus Latvijā. Par visu šo darbu publisku izmantošanu ir jāmaksā.
Protams, ja raidstacijas īpašnieki vienlaicīgi ir arī autori, viņi ir ieinteresēti spēlēt savas (savu draugu dziesmas), tādējādi vairojot savu popularitāti un autoratlīdzības summu.

NAUDA (autoratlīdzība)

Vai vienīgā iespēja saņemt autortiesību naudu par dziesmu publisku atskaņošanu ir, slēdzot līgumu ar autortiesību aģentūru?

Jā, tā tas ir visā pasaulē, un tas ir viegli saprotams - iedomājieties, kas būtu, ja katrs dziesmas autors vēlētos individuāli vienoties par autoratlīdzību ar katru radiostaciju, TV kanālu vai diskotēku. Tāpēc katrā valstī visus autorus, arī ārzemju, pārstāv autortiesību aģentūra.

Kā es saņemšu naudu no aģentūras, ja man nav konta bankā?

Aģentūra naudu pārskaita tikai uz kontu, to var atvērt aģentūrā bez maksas.

Vai visās valstīs maksā par visām publiskajām atskaņošanas reizēm?

Attīstītākajās maksā, vai vismaz cenšas. Eiropas Savienībā, uz kuru Latvija pretendē, maksā, šo valstu ienākumi no t.s. intelektuālā īpašuma izmantošanas (tai skaitā arī autortiesībām) sastāda līdz 6% no iekšzemes kopprodukta.

Vai visas Latvijas radio un TV stacijas patlaban maksā autoriem par katru darba pārraides reizi?

Diemžēl, nē. Šobrīd Latvijas autortiesību aģentūra AKKA / LAA tiesājas ar vairākām Rīgas raidstacijām, kuras nemaksā autoratlīdzību, kaut gan mūzika ir 70 - 80 % no to raidlaika.

Kas vēl, neskaitot radiostacijas un TV, maksā atlīdzību autoriem?

Maksā restorāni, diskotēkas un lielveikali, ja tajos tiek atskaņota mūzika ("dzīvā", radio, TV u.tml.). Obligāti ir jāmaksā producentiem un izdevniecībām par katras kasetes, cd izdošanu (arī par katru jaunu pārizdošanu); koncertu un festivālu organizatoriem arī par dziesmu "dzīvo" izpildījumu; fonotēkām par fonogrammu iznomāšanu; … Producents / mūzikas izdevniecība ir pirmā atbildīgā persona, kurai jāmaksā par autortiesībām.
Latvijas autortiesību aģentūra saka, ka dažos valsts rajonos jau maksā visi izmantotāji.

Kā veikali uzskaita atskaņotās dziesmas?

Skaidrs, ja veikalā cauru dienu skan radio, iespējams, pat vairākas programmas, nav iespējams uzskaitīt katru dziesmu un iesniegt aģentūrai sarakstu, tāpēc autortiesību aģentūra sadala naudu saskaņā ar radio programmām un / vai dziesmu popularitātes tabulām (topiem). Tas pats attiecas uz diskotēkām.

Cik bieži aģentūra pārdala naudu un ieskaita manā bankas kontā?

Ne retāk kā reizi gadā.

INTERNETS

Kas notiek ar mūziku, kas atrodama Internetā?

Arī Internetā atrodamā mūzika pakļauta tiem pašiem likumiem un autortiesībām. Interneta specifika ir tā, ka tajā jau tagad atrodas ļoti daudz nelegāli ievietotas mūzikas (bez autoru, producentu un izpildītāju piekrišanas), un to ļoti bieži iespējams iegūt bez maksas. Pret to cīnīties ir ļoti grūti. Tiek uzskatīts, ka tas nes miljonus un miljardus zudumu mūzikas industrijai un valstij, jo cilvēks, kas iegūst mūziku no Interneta bez maksas, nemaksā ne autoriem, ne producentiem, ne izpildītājiem, viņš arī nemaksā nodokļus valstij. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, par kuru šodien lauza galvas autortiesību organizācijas, valsts institūcijas un mūzikas korporācijas.

Vai man ir tiesības Internetā ielikt savu mūziku un pārdot to, ja man ir līgums ar autortiesību aģentūru?

Jā, bet par katru Internetā ievietotu darbu vai jebkāda garuma fragmentu autortiesību aģentūra no katras konkrētās mājas lapas vai portāla īpašnieka iekasēs autoratlīdzību saskaņā ar pieņemtajiem tarifiem.

Bet ja dziesma vai fragments pieejams bez maksas?

Ja dziesma ir ievietota Internetā un ir publiski pieejama, tā tiek pielīdzināta publiski izpildītam darbam, tātad Interneta lapas īpašniekam jāmaksā arī šajā gadījumā. Tiesa, šobrīd Latvijas autortiesību aģentūrai AKKA / LAA vēl nav apstiprināti attiecīgie tarifi.

FONOGRAMMAS NOFORMĒJUMS

Vai uz kasetes, Lp, CD, … noformējuma obligāti jānorāda: AUTORU VĀRDI, zīmes © un (p) ("c" un "p" aplītī) un "savas" autortiesību aģentūras nosaukums?

Nē, bet praksē tas ir ieteicams. Ja autors rūpējas par savām tiesībām, viņš gādās, lai viņa mūzikas izdevējs uz kasetes, cd noformējuma norādītu minēto informāciju, jo tikai tā naudiņa atradīs Tevi. To nosaka likums. Ja autoru vārdi nav zināmi, ļoti grūti noteikt, kam jāpārskaita nauda, jo aģentūra to pārskaita fiziskām personām nevis grupām vai ansambļiem (bez tam, nav teikts, ka tieši noformējumā minētā grupa ir sacerējusi visas dziesmas). Protams, autoram ir tiesības palikt anonīmam, bet tādā gadījumā viņam neviens neko nemaksās.

VAI? KO? KĀPĒC?

Ko nozīmē jēdzieni darba publiska "atskaņošana", "izpildīšana", "retranslēšana"?

Darba izmantošana publiskās vietās, vai arī vietās, kas pieejamas katram sabiedrības loceklim (viesnīcas istaba, ēdnīca, diskotēka u.t.t.), neatkarīgi no tā, vai darbu spēlē grupa vai radio, TV, magnetofons u.t.t. Par katru tādu darba izmantošanas gadījumu ir jāmaksā autoratlīdzība (par katru dziesmu, kas kaut vai reizi ir spēlēta radio, diskotēkā vai koncertā). Par publisku pasākums netiek uzskatīts tad, ja tajā piedalās vienīgi vienas ģimenes locekļi, tāpat autoratlīdzība netiek iekasēta par valsts oficiālo ceremoniju un baznīcu dievkalpojumu laikā atskaņotajiem skaņdarbiem.

Kāda ir mana atbildība, ja es publiski atskaņoju vai izpildu citu autoru dziesmu?

Ja Tu publiski spēlē vai atskaņo citu autoru dziesmas vai to fragmentus (kā mūziķis, diskžokejs, veikala īpašnieks u.t.t.), Tev, Tavam menedžerim / producentam vai zāles īpašniekam par to ir jāmaksā zināma summa autortiesību aģentūrai (atkarībā no esošajiem tarifiem). Bez maksas Tu vari spēlēt nopirktos diskus tikai sev, varbūt arī savai draudzenei, draugam, bet ne diskotēkā vai klases vakarā.

Kas jāievēro spēlējot, ierakstot un izdodot citu autoru dziesmas vai to fragmentus?

Jāmaksā tās autoram un mūzikas izdevniecībai, kas izdevusi ierakstu, bet vispirms ir jāsaņem atļauja no autora un blakustiesību īpašniekiem (izpildītājiem, fonogrammas producentiem) izmantot šo fragmentu (-us). Dziesmas autoram ir visas tiesības nedot šo atļauju, piem., ja viņam nepatīk jaunais aranžējums.

Ko darīt, ja autori ir tālu vai pat miruši?

Jāiet uz savas valsts autortiesību aģentūru un caur to jākārto visas formalitātes.

Kāda ir dziesmas aranžētāja loma?

Arī aranžējuma autors (-i) tiek uzskatīts par autortiesību īpašnieku un var pretendēt uz zināmu autoratlīdzības daļu (tās lielumu parasti nosaka oriģināldarba autors). Rokmūzikā šis gadījums nav īpaši bieži sastopams, jo grupa parasti izpilda un aranžē pati savas dziesmas (tātad dziesmas mūzikas, teksta un aranžējuma autori ir vieni un tie paši cilvēki).

Vai tas tiesa, ka veikali maksā zināmu summu no katras pārdotās kasetes, CD autortiesību aģentūrai, ja tās autoriem ir līgums ar aģentūru (tādā veidā paaugstinot cenu)?

Nē. Veikali nemaksā autortiesību aģentūrām par fonogrammu (kasešu, plašu, CD) pārdošanu.

Kas būtu jāzina koncertu rīkotājiem?

Pirmkārt, koncerts ir darbu publiska atskaņošana, par ko ir jāmaksā autoratlīdzība (ja tiek atskaņoti aizsargāti darbi). Otrkārt, jums ir jābūt visu atskaņoto darbu sarakstam un jums ir pienākums to uzrādīt Latvijas autortiesību aģentūrai, esat gatavi, ka tā no jums varētu pieprasīt autoratlīdzību. Autori, kas noslēguši līgumu ar aģentūru, nedrīkst saņemt autoratlīdzību "pa tiešo" no koncerta rīkotājiem, šīs funkcijas veic aģentūra.

Ko man darīt, ja man liekas, ka manas autortiesības tiek pārkāptas?

Sūdzies savai autortiesību aģentūrai, ja vajag - ej uz tiesu.

Grupu līgumos ar menedžeriem, producentiem, izdevniecībām parasti tiek minēts autortiesību jautājums. Ko man darīt, ja es to visu īsti labi neizprotu, un man nav vēlmes iedziļināties?

Ir ļoti jāuzmanās, parakstot jebkādu līgumu, jo menedžeriem, producentiem u.c., kas dzīvo no mūziķu radītā, ir tieksme apkrāpt māksliniekus, un autortiesību joma tam ir ļoti piemērota, jo tā ir sarežģīta. Tev ir tiesības pirms līguma parakstīšanas iegūt līguma kopiju un aiziet konsultēties pie juristiem, pieredzējušākiem mūziķiem vai uz autortiesību aģentūru.

Kur var iegūt sīkāku informāciju par autortiesībām?

Latvijas Autortiesību likumā (atrodams arī Internetā, TORŅA lapā http://www.tornis.lv/at). Grāmatā "Autortiesības" (izdevniecība AGB, Rīga, 1997). Interneta portālā "Latvijas autori un viņu darbi" (http://www.autornet.lv).

Latvijas autortiesību organizācijas adrese un darba laiki.

AKKA/LAA ("Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas autortiesību aģentūra")
Rīga, Čaka 97, LV - 1011
Darba laiki: 10.00 - 17.00 (darbdienās)
tel 67315626, 67506131
fakss 67315620

© 2000 Jānis Daugavietis
(p) 2001 "TORNIS"

Mēs pateicamies visiem, kas palīdzēja īstenot šo projektu, it īpaši Arnoldam un Silvijai Kārkliem, Ievai Platperei un Unai Kojalo.

Jānis Daugavietis, teksta autors un projekta vadītājs, s/o "TORNIS"
Inese Paklone, recenzente un redaktore, AKKA / LAA
Kristīne Blekte, projekta koordinatore, , s/o "TORNIS" 
Velta Lubarte, latviešu valodas literārā konsultante
Uldis Gedra, datormaketēšana, s/o "TORNIS" 
Sandra Leimanes zīmējumi

Rīga, 1999. gada aprīlis - 2001. gada decembris

Brošūra izdota ar "Youth For Europe", "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras" un AKKA / LAA Kultūras, izglītības un sociālā fonda finansiālu atbalstu.

Brošūra "AUTORTIESĪBAS" izdota, publicējot to uz papīra un Internetā 3 valodās - latviešu, angļu un krievu. Tā pieejama bez maksas. Ja Jums ir vēl kādas neskaidrības, jautājiet! Centīsimies atbildēt "AUTORTIESĪBU" Interneta mājas lapā - http://www.tornis.lv/at .

 tornis.jpg